A7V
 A7V replika tanku muzejā Minsterē, Vācijā. | |
| A7V | |
|---|---|
| Galvenie tehniskie parametri | |
| Apkalpe | 18 |
| Garums | 7.34 m |
| Platums | 3.1 m |
| Augstums | 3.3 m |
| Masa | 32.5 t |
| Bruņas un bruņojums | |
| Bruņas | 20 mm sānos, 50 mm priekšpusē |
| Pamatbruņojums | 57 mm lielgabals |
| Sekundārais bruņojums | 6×7.9 mm ložmetēji |
| Mobilitāte | |
| Dzinējs | 2×Daimler 4-cilindru 200 ZS (149 kW) |
| Ātrums uz ceļa | 9 km/h |
| Jauda/masa | 6.5 zs |
| Maks. attālums | 30 - 80 km |
A7V bija pirmais vācu tanks. Tas arī bija vienīgais vācu Pirmā pasaules kara laika tanks, kurš tika izmantots kaujās. 1917. gada decembrī tika pasūtīti 100 tanki izgatavošanai Līdz 1918. gada pavasarim, taču izgatavoja tikai 20. Tos izmantoja no 1918. gada marta līdz tā paša gada oktobrim. Pēc kara atlikušos tankus lika iznīcināt. Līdz mūsdienām ir saglabājies tikai viens oriģināls A7V eksemplārs, tas apskatāms Brisbenas muzejā Austrālijā. Tas ir tanks ar segvārdu "Mephisto".
Dizains
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Spēkrata izmēri bija grandiozi - tā garums bija vairāk nekā 7 metri, platums un augstums vairāk nekā 3 metri. Lai gan divi Daimler 100 zs dzinēji vairāk nekā 30 tonnas smago tanku uz līdzena ceļa padarīja aptuveni tikpat ātru kā citus tā laika smagos tankus, taču tā pārvietošanās spējas bezceļos bija ārkārtīgi vājas. Uz līdzena ceļa tas varēja sasniegt pat 15 km/h lielu ātrumu. Tos būvēja uz austriešu Holt traktoru šasijām, un bija paredzēts tanka platformas izmantot arī bruņu transportieru izgatavošanā.
A7V bija arī ļoti nestabils lielā augstuma dēļ. Tas bieži izraisīja bīstamas situācijas, kad tanks draudēja apgāzties. Vadītāja vieta bija speciālā paaugstinājumā pa vidu, tādēļ redzamība bieži bija apgrūtināta.
Apkalpē ietilpa 6 ložmetējnieki, 6 munīcijas lādētāji, divi artilēristi un divi virsnieki. Virsnieki pildīja vienlaicīgi šofera, komandiera un mehāniķa pienākumus.
Bruņojums sastāvēja no sešiem Maxim 08/15 7.92 mm ložmetējiem un viena lielgabala. Daļai kaujas mašīnu uzstādīja beļģu Maxim Nordenfeld , daļai krievu Sokol L/26 57 mm lielgabalus.
Dalība kaujās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmo reizi A7V tankus izmantoja kaujā 1918. gada 21. martā San Kventinā. Pieciem tankiem bija paredzēts piedalīties uzbrukumā, taču viens no tiem sabojājās vēl tikai dodoties uz izejas pozīcijām. Agri no rīta sākās uzbrukums un drīz viens no tankiem iesprūda. Vēl nedaudz vēlāk sabojājās arī trešais no palikušajiem tankiem. Pēdējie divi, vēl darba kārtībā esošie tanki, turpināja uzbrukumu un iznīcināja vairākus pretinieka ugunspunktus.
Pirmā reize, kad A7V piedalījās tanku kaujā bija 1918. gada 24. aprīlī. Trīs A7V stājās pretim trim britu Mark IV smagajiem tankiem - diviem, bruņotiem tikai ar ložmetējiem, vienam ar lielgabalu. Ar ložmetējiem bruņotie tanki drīz atkāpās, jo tos sašāva, kamēr ar lielgabalu bruņotais tanks, kopā izšaujot trīs reizes, iznīcināja vienu no A7V. Pārējie divi atkāpās.
Kara laikā pilnīgi visi izgatavotie A7V tika izmantoti. Divi no tiem apgāzās manevrējot pār grāvjiem, vairākiem bija dzinēja defekti. Trīs tankus saņēma gūstā sabiedrotie. Viens no tiem bija nelietojams un to sagrieza, otru izmantoja šaušanas izmēģinājumiem, trešo pārveda uz Austrāliju.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: A7V.- Landships.Freeservers.com
- Achtung Panzer![novecojusi saite]
|