Atlantijas harta

Atlantijas harta bija sabiedroto dokuments, ko 1941. gada 14. augustā parakstīja ASV prezidents Franklins D. Rūzvelts un Lielbritānijas premjerministrs Vinstons Čērčils. Lai gan harta tika izdota Otrā pasaules kara laikā, vēl pirms ASV oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt sabiedroto kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, tās principi veidoja pamatu Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dibināšanai.

Principi

Atlantijas harta sastāvēja no 8 punktiem, kas ietvēra principus, kuri kļuva par pamatu pēckara starptautiskajām attiecībām:

Teritoriāla nepaplašināšanās: ASV un Lielbritānija apņēmās neizmantot karu, lai paplašinātu savas teritorijas.
Tautu pašnoteikšanās tiesības: Visām tautām bija jābūt tiesībām brīvi izvēlēties savu valdību.
Tautu suverenitātes atjaunošana: Pēc kara jāsamazina vardarbība un agresija pret neatkarīgām valstīm, kuru suverenitāte tika pārkāpta.
Brīva tirdzniecība: Pēc kara jāpārvar šķēršļi starptautiskajā tirdzniecībā.
Ekonomiskā sadarbība: Valstīm jāsadarbojas, lai nodrošinātu ekonomisko stabilitāti un nodarbinātību.
Miers un drošība: Mērķis bija nodrošināt ilgstošu mieru pēc kara, nepieļaujot, lai citas valstis uzbruktu vai draudētu kaimiņiem.
Jūras brīvība: Nodrošināt visām tautām brīvu piekļuvi jūrām un okeāniem.
Atbruņošanās: Globālā ieroču sacensība būtu jāierobežo, lai nodrošinātu mierīgu starptautisko vidi.

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Atlantijas harta.