Dabasgāze
Dabasgāze ir no ogļūdeņražiem sastāvoša gāze, kas veidojusies un uzkrājusies Zemes garozā. Tās galvenā sastāvdaļa ir metāns un 0—20 % citi ogļūdeņraži.[1] Dabasgāze ir viena no galvenajām tautsaimniecībā izmantojamām deggāzēm.
Vairums dabasgāzes ir veidojusies divos mehānismos: biogēnajā un termogēnajā. Biogēnajā procesā gāzi izdala mikroorganismi purvos, organismu atlieku sakopojumos, seklos nogulumos. Dziļāk Zemes dzīlēs pie augstākas temperatūras un spiediena gāze termogēnajā procesā veidojas no nogulumos esošām organismu atliekām.[2]
Pirms dabasgāzi nogādā patērētājiem, to parasti attīra, atstājot pamatā tikai metānu. Metāns ir gāze bez smaržas un krāsas. Lai vieglāk būtu noteikt noplūdes, dabasgāzei pievieno odorantus, kuriem ir spēcīga smaka.
Dabasgāzei, salīdzinot ar citiem kurināmā veidiem, priekšrocība ir samērā zemā cena un tas, ka to sadedzinot, nerodas gandrīz nekādi izmeši. Tai sadegot, izdalās gandrīz tikai oglekļa dioksīds un ūdens tvaiks. Dabasgāzes 1 m³ siltumspēja ir aptuveni 35 600 kJ.
Dabasgāzi plaši izmanto ķīmiskajā rūpniecībā. No metāna iegūst etilēnu un acetilēnu, kurus tālāk izmanto dažādu produktu ražošanai. Tāpat metānu izmanto ūdeņraža rūpnieciskai ieguvei.
Sastāvs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Viela | Ķīmiskā formula | Procentuālā daļa |
|---|---|---|
| metāns | CH4 | 70—90 % |
| etāns | C2H6 | 0—20 % |
| propāns | C3H8 | |
| butāns | C4H10 | |
| oglekļa dioksīds | CO2 | 0—8 % |
| skābeklis | O2 | 0—0,2 % |
| slāpeklis | N2 | 0—5 % |
| sērūdeņradis | H4S | 0—5 % |
| cēlgāzes | Ar, He, Ne, Xe | neliels daudzums |
Gāzes smarža
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dabasgāze nesmaržo pati par sevi. Tomēr drošības nolūkos dabasgāzei tiek pievienots smaržīgs savienojums, parasti merkaptāns, kas piešķir tai spēcīgu, nepatīkamu smaržu, līdzīgu sapuvušām olām vai sēram. Šī smarža palīdz cilvēkiem vieglāk pamanīt gāzes noplūdes, jo dabasgāze ir viegli uzliesmojoša un potenciāli bīstama. Pateicoties šim pievienotajam smaržīgam komponentam, noplūdes var ātri atklāt un novērst, novēršot iespējamos negadījumus.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «composition of natural gas» (angliski). Naturalgas.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-01-01. Skatīts: 2011-02-06.
- ↑ US Geological Survey, Organic origins of petroleum Arhivēts 2010. gada 27. maijā, Wayback Machine vietnē.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dabasgāze.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|