Frīdrihs Bukshēvdens

Frīdrihs Vilhelms Bukshēvdens Friedrich Wilhelm Graf von Buxhoeveden 1789. gada portrets Personīgā informācija Dzimis 1750. gada 14. septembrī Vella, Muhu sala, Rīgas guberņa (tagad Igaunija) Miris 1811. gada 23. augustā (60 gadi) Lodes pils, Igaunijas guberņa (tagad Igaunija) Tautība vācbaltietis Nodarbošanās muižnieks, karavīrs Dzīvesbiedre Natālija Aleksejeva (1758–1808)

Frīdrihs Vilhelms Bukshēvdens (vācu: Friedrich Wilhelm Graf von Buxhoeveden, krievu: Фёдор Фёдорович Буксге́вден; 1750—1811) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas armijas infantērijas ģenerālis un Katrīnas II adjutants. Baltijas ģenerālgubernators (1803—1806, 1808—1809).

Dzīvesgājums

Dzimis 1750. gada 14. septembrī Muhu salā muižnieka Otto Frīdriha fon Bukshēvdena (1703—1754) un viņa sievas Helēnas Šarlotes fon Veimārnas (1722—1776) ģimenē. Mācījās 2. artilērijas un inženieru spēku kadetu korpusā Sanktpēterburgā.

Piedalījās krievu—turku karā (1768—1774) kā Grigorija Orlova adjutants. 1777. gadā apprecējās ar Grigorija Orlova meitu Natāliju Aleksejevu un 1787. gadā kļuva par ķeizarienes Katrīnas II flīģeļadjutantu. Piedalījās krievu—zviedru karā (1788—1790) un tika paaugstināts par ģenerālmajoru.

Koscjuško sacelšanās apspiešanas (1794) laikā Bukshēvdens komandēja kājnieku divīziju un piedalījās Varšavas ieņemšanā. Pēc tam viņš bija Varšavas komandants un Polijas gubernators (1794—1796), iecelts grāfa kārtā, tad Pēterburgas militārais gubernators (1797—1798).

Kā Baltijas ģenerālgubernators (1803—1806) piedalījās Trešās koalīcijas karā (1803—1806) pret Napoleonu un piedzīvoja sakāvi Austerlicas kaujā 1805. gada 2. decembrī. Pēc Ceturtās koalīcijas kara (1806—1807) viņu 1808. gadā atjaunoja Baltijas ģenerālgubernatora amatā un viņš komandēja Krievijas Impērijas karaspēku krievu—zviedru karā (1808—1809). 1808. gada nogalē viņš noslēdza pamieru ar Zviedriju, kuru Aleksandrs I neratificēja, bet tā paša gada 8. decembrī ģenerāli Bukshēvedenu atvaļināja.

Mūža nogali viņš pavadīja savā Lodes pilī, kur mira 1811. gada 4. septembrī.

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Sergejs Goļicins	Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernators 1803—1806, 1808—1809	Pēctecis: Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis