Juridiska persona
Juridiska persona (angļu: legal person, authority) ir uzņēmums, iestāde vai organizācija, kas, pildot kādas funkcijas (it īpaši slēdzot mantiskus vai finanšu darījumus), rīkojas savā vārdā kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts. Juridiskai personai ir savs īpašums, un tā ir atbildīga par savām saistībām. Otrs personas veids ir fiziska persona.[1]
Juridiska persona ir juridisks statuss apvienībai, kurai ir sava rīcībspēja, t.i. var iegūt tiesības un uzlikt pienākumus. Juridiska persona var slēgt līgumus, iegādāties aktīvus un uzņemties parādus. Juridiskā persona darbojas arī kā puse tiesā.
Tipiski juridiskai personai ir tas, ka tā, tāpat kā fiziska persona, var iegūt un turēt aktīvus, uzņemties atbildību par parādiem un būt prasītāja vai atbildētāja tiesas procesā. Juridiskas personas statuss var aizsargāt tās īpašniekus un akcionārus no personiskās atbildības. Tomēr šī aizsardzība nav absolūta. Dažkārt var tikt realizēta korporatīvā plīvura caurduršana ("piercing the corporate veil"). Korporatīvā plīvura caurduršana vai korporatīvā plīvura pacelšana ir juridisks lēmums uzskatīt korporācijas tiesības vai pienākumus kā tās akcionāru tiesības vai saistības.
Katrai valstij ir savi noteikumi un likumi par juridiskām personām. Parasti tās tiek arī citās valstīs atzītas arī par juridiskām personām ar noteikumu, ka tām ir juridiskas personas statuss valstī, kurā tās tika izveidotas.
Eiropas likums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tā kā Lisabonas līgums[2] stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī, Eiropas Savienība kļuva par juridisku personu un pārņēma pilnvaras, kas iepriekš bija Eiropas Kopienas rīcībā[3].
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ruta Grēviņa. Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. Zinātne, 2000. gada 18. janvārī. 702. lpp. ISBN 9789984698038.
- ↑ «Lisabonas līgums». Skatīts: 18.01.2018.
- ↑ «LISABONAS LĪGUMS, AR KO GROZA LĪGUMU PAR EIROPAS SAVIENĪBU UN EIROPAS KOPIENAS DIBINĀŠANAS LĪGUMU». 28.05.2008. Skatīts: 18.01.2018.