Kauja pie Akcijas

Kauja pie Akcijas
Kauja pie Akcijas (Lorenco Kastro grezna, 17. gs.).
Datums 31. gada 2. septembrī p.m.ē Vieta Jonijas jūrā netālu no Akcija zemesraga Grieķijā 38°55′N 20°43′E Action jūras kauja Iznākums Oktaviāna spēku uzvara
Karotāji
Oktaviāna flote	Marka Antonija flote Ptolemaju valsts
Komandieri un līderi
Oktaviāns Marks Vipsānijs Agripa	Marks Antonijs Kleopatra
Spēks
250–400 galeras 3000 loka šāvēji 16 000 karavīri uz kuģiem	250–500 galeras 30–50 palīgkuģi 20 000–70 000 karavīri uz kuģiem 2000 loka šāvēji

Kauja pie Akcijas jeb jūras kauja pie Akcijas raga (latīņu: Actiaca Pugna) bija liela kauja, kas notika Senās Romas pilsoņu karu periodā 31. gadā p.m.ē. Jonijas jūras austrumu daļā pie Epīras krasta. Oktaviāna flote un armija sakāva Marka Antonija floti un karaspēku.

Pēc Cēzara noslepkavošanas Oktaviāns ar Antoniju un Marku Lepidu izveidoja Otro Triumvirātu, taču 34. gadā p.m.ē. Antonijs par Cēzara mantinieku pasludināja Kleopatras dēlu Cēzarionu, kas noveda pie triumvirāta izjukšanas.

Pēc sakāves kaujā pie Akcijas raga Antonijs bēga uz Ēģipti, kur beidza dzīvi pašnāvībā. 27. gadā p.m.ē. Oktaviāns tika pasludināts par pirmo Romas imperatoru. Uzvaras vietā imperators Oktaviāns Augusts lika uzcelt jaunu pilsētu, ko nosauca par Nikopoli ("uzvaras pilsētu"), kas kļuva par Epīras provinces centru.

Ārējās saites

• The Actium Project
• The Naval Battle of Actium Arhivēts 2014-02-28 Wayback Machine vietnē.
• Cassius Dio, Roman History, Book 50