Pāriet uz saturu

Zīdīšana

Vikipēdijas lapa

Zīdīšana ir jaundzimušo, cilvēka bērnu un citu sugu mazuļu barošana ar mātes pienu no sievietes (parasti, mātes) vai citas sugas sievišķā dzimuma būtnes krūtīm. Zīšanas reflekss ļauj jaundzimušajam izzīst pienu no krūts un norīt to. Piens krūtīs rodas laktācijas rezultātā.

Pareizs krūts satvēriens

Mātes piens ir vienīgā nepieciešamā un vispiemērotākā uzturviela bērnam pirmajos 6 dzīves mēnešos, kā arī — vienlaicīgi ar citu uzturu — līdz 2 gadu vecumam.[1] Ar mātes pienu bērns saņem pilnvērtīgu uzturu, nostiprinās mazuļa imūnsistēma, viņš tiek aizsargāts no infekcijas slimībām un alerģijām, tiek veicināta bērna fiziskā un garīgā attīstība, kā arī veidojas garīga un fiziska tuvība starp bērnu un māti. Mātei arī vieglāk noris pēcdzemdību periods — ātrāk apstājas pēcdzemdību asiņošana, saraujas dzemde un atjaunojas ķermeņa svars, kāds tas bijis pirms grūtniecības.

Zīdīšanas sākums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ja uzreiz pēc piedzimšanas bērnu uzliek uz mātes vēdera, viņš sāk meklēt krūti. Bērns satver krūti un instinktīvi sāk zīst. Pirmajās dienās no krūtīm izdalās pirmpiens — tā daudzums sākumā var būt vien daži pilieni. 3 — 5 dienu laikā piena daudzums strauji palielinās. Krūtis stipri piebriest, sievietei var būt drudzis. Pāris dienu laikā tas pāriet.

Parasti jaundzimušais ēd ik pēc 1 — 2 stundām (naktī retāk). Lai bērns izzīstu pietiekami daudz piena un lai zīdot netiktu traumēti mātes krūšu gali, bērnam pareizi jāsatver krūts.[2] Viena zīdīšanas reize ilgst 5 — 40 minūtes un ilgāk.

Nobriedusi laktācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

3 — 4 nedēļu laikā (dažreiz ilgākā laikā) zīdīšana nostabilizējas, iestājas t. s. nobriedusi laktācija, ko raksturo regulāra piena veidošanās, bez nozīmīgiem "pieplūdumiem". Krūtis pielāgojas zīdīšanas procesam un kļūst mīkstākas. Darbojas pašregulācijas procesi — tagad piens lielākoties veidojas bērna zīdīšanas laikā, un tas mazāk uzkrājas krūtīs.

Nobriedusi laktācija var noritēt mierīgi vai arī ar t. s. piena krīzēm — īslaicīgu piena daudzuma samazināšanos vai arī strauju mazuļa ēstgribas palielināšanos — jo bērnam augot, viņam vajag vairāk piena. 3-7 dienu laikā piena krīze pāriet — atjaunojas pietiekama piena izstrāde.

Šajā posmā vairums bērnu ēd ik pēc 1 — 3 stundām, ja viņus baro "pēc pieprasījuma", t. i., liek pie krūts tad, kad bērns izrāda vēlmi ēst. Liela daļa bērnu ēd arī naktī.

Parasti pēc 6 mēnešu sasniegšanas mazuli sāk iepazīstināt ar citu ēdienu, tomēr vēl vairākus mēnešus mātes piens paliek bērna pamatēdiens.

Zīdīšanas noslēgums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nobriedusi laktācija, ja tā noritējusi pietiekami ilgi, vienmēr beidzas ar laktācijas involūcijas periodu. Krūts dziedzeris tā laikā samazinās, piena daudzums vairs neatbilst pieaugošajām bērna vajadzībām. Piena sastāvs mainās, un pēc antivielu sastāva sāk līdzināties pirmpienam. Krūts barošanas pārtraukšana laktācijas involūcijas periodā nerada nopietnas problēmas ne mātei, ne bērnam. Nobriedušas laktācijas gadījumā involūcija sākas ne agrāk kā bērna 2 gadu vecumā, bet biežāk laika posmā starp 2 un 4 gadiem.

Zīdīšanas problēmas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Biežāk sastopamās zīdīšanas problēmas:

  • plaisas krūtsgalos, sāpīga zīdīšana
  • piena sastrēgums
  • nepietiek piena
  1. WHO Breastfeeding
  2. «Pareizs krūts satvēriens». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 4. maijā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]