Sápmi
Artihkal lea 3 jagi boaris.

Smávva haddeveardádallan gávppiin čujuha: Suomas leat váhá hálbbit hattit go Ruoŧas ja Norggas

Suoma bealde Durdnosis borramušseahkka lea 50 proseantta hálbbit go Norgga bealde Kárášjogas. Čoahkkebáikkiin hattit leatge váhá hálbbit go boaittobealguovlluid smávva gávppiin.

Ránnjáriikka gávppis olbmot mielas vulget oastit dakkár herskkuid, maid ii fidne iežas ruovttubáikki gávppis. Gávpealmmái Seppo Härkönen Gáregasnjárggas oaivvilda, ahte Norgga ruvnnu nanosmuvvan virkkosmahtášii rádjegávppi goabbatge guvlui.
  • Kaisa Aikio

Yle Sámi ja Yle Lappi oktasaš smávva haddeveardádallan čujuha, ahte dán háve hálbbimus lea gávppašit Suoma bealde. Hattiid leat veardádallan Durdnosa, Háhpáránddi, Gáregasnjárgga ja Kárášjoga gávppiid gaskkas. Erohusat goit leat viehka uhci.

Eambo gávpehattiide orro váikkuheamen dat, gos gávpi lea. Čoahkkebáikkiin leat váhá hálbbit hattit go boaittobealguovlluid smávva gávppiin. Sivvan leat earret eará divrras ráktagolut.

Go borramušseahkka máksá Durdnosis váili 40 euro, seamma gálvvuide Gáregasnjárggas šaddá badjelaš 53 euro. Go Háhpáránddis fas gálvoseahkka máksá 44 euro, Kárášjogas das lea haddi juo sullii 80 euro.

Ruoŧa ja Norgga ruvnnuid kurssat maid lea dál nu, ahte gávppašeapmi lea váhá hálbbit Suomas.

Gávpealmmái Seppo Härkönen Gáregasnjárggas oaivvilda, ahte Norgga ruvnnu smávva nanosmuvvan livčče buorrin sidjiide buohkaide. Okta euro máksá dál sullii 9,8 Norgga ruvnnu.

– Mii doaivut ahte manašii 8,7 ruvdnui dan dihte, ahte dalle livčče álkit eallit dáppe ja álkit eallit duoppe. Mun in hálit nie, ahte Norgga ruhta lea nu heittot, ahte olbmot eai dan dihte fina Suoma bealde. Mun háliidan, ahte dat lea hui dássái, ahte mis lea goappašiiguin eallinvejolašvuohta, oaivvilda gávpealmmái Seppo Härkönen.

Maid olbmot ostet nuppi riikkas?

Ruoŧa bealde snuvssa lassin geasuhit buot njálgga diŋggat. Háhpáránddi gávppis muitaluvvo, ahte olbmot ostet sávttaid, marmeládiid ja njálgosiid. Dan lassi Ruoŧa bealde leat olu hálbbit dakkár láibebuktagat, main ii leat gordni.

Kárášjohkalaš Coop-gávppi njunuš Magnar Aslaksen muitala, ahte Suoma beale olbmot johtet juoga nu veardde gávppašeamen Kárášjogas, ja lea okta gálvu, mii geasuha buohkaid.

– Suoma olbmot bohtet gávpái, eai nu olu gal, sii ostet sávtta ja láibbi. Sii liikojit Norgga láibái, muitala Aslaksen.

Magnar Aslaksen Karasjoen COOPilta.
Gávpehoavda Magnar Aslaksen oaivvilda, ahte suopmelaččat liikojit norgalaš láibái. Govva: Vesa Toppari / Yle

Árbevirolaččat nu Ruoŧas go Norggas Suoma beallái geasuhit biergu ja biergobuktagat. Namalassii norgalaččat bohtet bierggu dihte. Dan lassin mielkebuktagat laktosa hága mannet olu.

Dálá boaldámušhattiiguin dilli goit lea nu, ahte hálbbit hattiid dihte ii gánnát álgit vuodjit riikkas nubbái.

Ukraina soađi dihte borramuša hatti jáhkket njuolga issorasat vel divrut. Dál maid vurdojuvvo, ahte láibegortnis šaddá njuolga stuorra váilevuohta, go Ruošša ja Ukraina leat stuorra gortni buvttadeaddjit.

Na mii dalle oažžu vuolgit gávppašit nuppi riikii? Juohke riikkas gávppiin leat iežaslágan gálvvut. Ránnjáriikka gávppis olbmot mielas vulget oastit dakkár herskkuid, maid ii fidne iežas ruovttubáikki gávppis.

Beaivvi ságaid ja Yle Ođđasiid Sámis sáhtát maid guldalit Yle Areenas.