Ohcejohka šearrá kulturvahkku lea álgán ikte vuossárgga. Vahkku áigge leat dáhpáhusat iešguđet guovlluin gielddas. Ohcejoga gieldda asttuáiggečálli Kaisa Tapiola-Länsman lohká gilis leamašan dárbu dákkárii.
– Jagis 2020 lei jo jurdda, ahte Ohcejogas váilu dakkár stuorát geassedáhpáhus. Luossagonagas gilvvuthan leat leamaš máŋga jagi, muhto orui ahte dat dárbbašivčče vel maid nu dan lassin. Smihtten jos dat laktásivččii sámekultuvrii ja dies dalle bođii jurdda lágidit Ohcejohka šearrá kulturvahku, muitala kulturvahku lágideaddji Kaisa Tapiola-Länsman.
Mu ráhkis -dáhpáhusat juohke stuorát čoahkkebáikkis
Ohcejohka šearrá kulturvahkku áigge dáhpáhusat leat Ohcejoga gielddas iešguđet giliin. Ovdamearka dihte Njuorggámis sáhttá duorastaga vuolgit vánddardantuvrii Gálddoaivvi meahcceguvlui. Dan lassin duorastaga lea maiddái mánáid ja nuoraid spábbačiekčandáhpáhus ja Mu ráhkis Njuorggán -dáhpáhus gos lea Yungmiqu konsearta.
Maiddái Gáregasnjárggas ordnejuvvo mánáid ja nuoraid spábbačiekčandáhpáhus. Dan lassin lea Mu ráhkis Gáregasnjárga -dáhpáhus gos lea Biret ja Gáddjá Haarla Pieski dánsunbargobádji, Yungmiqu konsearta ja Niillas Holmberg juoigankonsearta.
Ohcejogas leat dáhpáhusat máŋgga beaivve. Doppe sáhttá searvat kulturtuvrii páhppalis gos leat maid ollu eará dáhpáhusat vahkku áigge. Biret ja Gáddjá Haarla Pieski ordneba dánsunbargobáji maiddái Ohcejogas. Lávvardaga de lea Mu ráhkis Ohcejohka -dáhpáhus gos Inger-Mari Aikios lea diktaloaiddasteapmi, Laura Tapiola, Gáva Aslak Laura Máttuid árdna -juoigankonsearta, Ánnámáret Nieguid duovdagat konsearta, Amoc X Ailu Valle konsearta ja olu eará.
Geahča buot kulturvahku dáhpáhusaid dáppe.